Šodiena ir sākums daudzām lietām. Teiksim, jaunai Saeimai, kas vai nu sāks vest valsti ārā no dubļu bedres ar divkāršu sparu, vai arī stums tajā atpakaļ ar palīdzību no Austrumiem. Tāpat sākums ir vēl divām lietām. Par pirmo es nešaubos – sadarbība ar interneta veikalu 1a.lv būs veiksmīga un nesīs Jums, dārgajiem lasītājiem, daudzus interesantus ierīču apskatus.

Otrais sākums, iespējams, iedarbina jaunu ēru datorindustrijā, apvienojot arvien lielāku popularitāti gūstošās planšetdatoru, kā arī agrāk tikpat trendīgās, bet tagad jau arvien vairāk apsūnojošās klēpjdatoru nozares, vienā ierīcē, kas pilda divu funkcijas. Mēs, sadarbībā ar 1a.lv, tikām pie iespējas vienu tādu iemēģināt, un laiks rādīs, vai tas kļūs par industrijas standartu, vai arī to liks muzejā pie caurkritušo plaukta, kurā drūmi dus Sony Betamax videokasetes, Apple Newton piezīmjgrāmatiņa un Microsoft Kin viedtālruņi. Tātad, mēs, sadarbībā ar 1a.lv, piedāvājam Asus EEE Pad Transformer (16GB, 32GB) apskatu.

Kas tas ir?

Izņemsim no kastes, uzliksim to uz galda un atvērsim, tādējādi secinot, ka tas ir parasts laptops. Proti, divdaļīga grāmata ar ekrānu vienā pusē, bet tastatūru un skārienjutīgo paliktni otrā. I nemaz nepateiksi, ka, paraujot hromētu slēdzīti uz atvēršanās eņģes mehānisma, ekrāns deklarē neatkarību no tastatūras, tādējādi kļūstot par pilntiesīgu planšetdatoru.

Kā klēpjdators tas atstāj labu iespaidu, jo tas ir relatīvi viegls (ne tik viegls kā MacBook Air, bet vieglāks par konkurentu netbukiem gan), ir glīts un kvalitatīvs. Piemēram, ārpuse ir veidota no rievotas plastmasas, kas ir mazliet ieliekta uz ārpusi. Apakšā, atšķirībā no citiem klēpjdatoriem, ir pilnīgi gluda virsma un tajā nav neviena ventilatora, spraugas vai jebkā cita.

Sānos tastatūras daļā ir divi USB porti, kuri tiek aiztaisīti ar vāciņu, kā arī pilna izmēra SD karšu vieta. Kad attaisīts, tas pie korpusa turas ar gumijas kājiņu palīdzību, bet, lai iespraustu kādu kabeli vai zibatmiņu, nepieciešamas divas rokas – viena sprauž vajadzīgo priekšmetu, bet otra tur vāciņu vaļā, jo tas ar magnēta palīdzību tiek aiztaisīts pats. Tāpat sānos ir lādētāja/kabeļa ports (diemžēl ASUS pasu standarts, nevis microUSB). Paši sāni ir kā smilškrāsas josta, kas veidota no metāla.

Savukārt iekšpuse ir veidota no matēti krāsota brūna metāla, kurš rokai ir ļoti patīkams. Vidū ir maziņš, bet lietošanā ērts viegli matētas virsmas skārienpanelis ar nelielu, garenu un spīdīgu glancētas plastmasas divvirzienu pogu, kuras lietojums gan Android operētājsistēmā nav skaidrs.

Pati tastatūra ir pārņemta pa tiešo no EEE klases netbukiem, un tā ir diezgan neērta, ja neskaita nedaudz dīvaino pogu izkārtojumu – labajā galā ir pavisam šauri iespiestas virzienpogas, un tām vieta atrasta uz Shift pogas rēķina. Līdz ar to Shift ir tikai nedaudz garāka par parastajiem burtciparsimboltaustiņiem, ļaujot viegli to sajaukt ar citām pogām, vai vēl trakāk, ieraduma pēc pirkstam sniegties pēc augšējās virzienpogas.

Windows poga aizstāta ar Home taustiņu, kontekstizvēlnes poga – ar Search pogu vienā pusē un Menu – otrā. Esc pogu nomainījis Back, bet visas funkcijpogas tagad tapušas par saīsinājumiem. Piemēram, WiFi izslēgšana/ieslēgšana, ekrāna bloķēšana, skaļuma un mūzikas regulēšana, iestatījumi, ekrānšāviņš utt.

Ekrāns tiek iestiprināts tādā kā dokā, proti, pavirzot slēdzi, pozīciju maina arī divi āķīši, starp kuriem ir arī savienojums ar planšetdatoru. Pats savienojums, kad iesprausts, ir diezgan stabils un nekustās, tiesa gan, pēc iespraušanas iesakām pārbaudīt savienojumu, jo man vismaz pirmajās dienās gadījās ievietot ekrānu ne līdz galam dokā, tādā veidā radot risku, nesot laptopu, nomest nepietiekami piestiprināto ekrānu. Iestiprināšanas process ir diezgan sarežģīts – jāparauj slēdzis, ekrāns no kreisās puses pamazām jāspiež iekšā, un tad, kad slēdzītis ir aizgājis līdz pusei, uzmanīgi jāspiež arī labā puse. Rodas nelielas aizdomas par stiprinājumu ilgmūžību, jo plastmasas āķīši datoram, kuru vairāki žurnāli un blogi apskatījuši jau pirms mums, izskatījās ļoti apbružāti.

Savukārt kā planšetdators izmēros EEE Pad Transformer ir gandrīz tāds pats, kā pirmais iPad – 10 collas, bieza, melna apmale, aiz kuras ērti to turēt ar īkšķi, metāla maliņa un ieliekta aizmugure. Bet ir dažas atšķirības, piemēram, iPad ir mazliet smagāks, tam ir metāla aizmugure, nevis Asus pielietotā rakstotās plasmasa ar Asus logo vidū.

Transformera izvadievadierīce ir liels, spilgs un košs 10.1″ diagonāles IPS skārienjutīgais platekrāns (saņem, iPad!) ar kapacitīvo multi-touch skārienjutīgo stikla virsmu.  tā, cik mēģināju, atbalsta vairāk par desmit pirkstiem! Tā skata leņķis ir diezgan plašs un krāsas – ļoti detalizētas. Tam ir LED aizmugurapgaismojums, kas patērē nedaudz mazāk enerģijas, tiesa gan, mēs vēlētos AMOLED.

Kā jau redzam, zem ekrāna nav nevienas pogas – tas tādēļ, ka Android ļauj lietot planšetdatorus tikai ar uz ekrāna redzamajām vadīklām. Virs ekrāna ir 1.3MP videozvanu kamera, bet aizmugurē ir 5MP acs. Kreisajos sānos pašā augšpusē ir bloķēšanas poga, bet zem tās – skaļuma regulācijas slēdzis. Sānos ir arī 3.5 milimetru austiņu pieslēgvieta un HDMI ports.

Sadaļas vērtējums – 8. Aparāts izskatās pieņemami. Nav tik glīts kā Apple vai Samsung piedāvājums, bet vismaz nav saucams par neglītu. Tastatūra varēja būt mazāk konsolidēta (kā jau politikas un vēlēšanu sakarā pieņemts teikt), kā arī eņģe un savienojums varēja būt pēc skata uzticamāki.

Tegra 2 dara savu darbu

Šim datoram iekšās ir Nvidia Tegra 2 T20 čipsets ar Cortex-A9 tipa divkodolu procesoru, kuram 1GHz taktsfrekvence, ULP GeForce GPU un 1GB RAM. Tas vismaz šobrīd skaitās ļoti mūsdienīgi, tiesa gan, ir jaudīgāki telefoni par šo planšetdatoru, proti, Galaxy S II (ar Exynos platformu), un iPad ar mazliet jaudīgāko A5 tipa procesoru. Katrā ziņā, tas, ka ierīce darbojas pietiekami labi un bez aizķeres, ir gan programmatūras, gan aparatūras nopelns.

Planšetdatoram ir arī divas kameras, viena ir ar piecu megapikseļu izšķirtspēju, tiesa gan, es nezinu, kam tik augsta izšķirtspēja ir paredzēta, jo neviens ar galvu domājošs cilvēks nefilmē ar lielu gaļas dēli. Tādēļ mēs pat nevērām vaļā kameras aplikāciju. Savukārt videozvanu kamera ir kā parasta videozvanu kamera – kvalitāte ir pieņemama. Tumsā neliels troksnis, bet videozvanu laikā nebija jāpiemiedz acis un jācenšas izšķirt, kurš no pikseļiem ir cilvēks un kurš – fons. Viss bija kvalitatīvi un dzidri.

Īpaši vēlos izcelt baterijas – tās šeit ir divas. Proti, litija polimēru ar 24.4 Wh ietilpību katra – tātad, 3,300mAh x2. Viena ir iebūvēta planšetdatora daļā, un tā ļauj izturēt deviņas stundas ražotāja sastādītajos reklāmas materiālos. Reālajā dzīvē tāds rezultāts aptuveni arī ir – astoņas ar pusi stundas WiFi internetā, bet sešas vai septiņas – lidinot putniņus spēlē Angry Birds. Otra baterija gandrīz dubulto pirmo, kopā ļaujot izturēt 16 stundas parastajā interneta režīmā. Jāņem vērā, ka tad, kad planšetdatoram beidzas enerģija, tastatūras akumulators nevis pa tiešo piegādā enerģiju, bet gan lādē planšetdatora bateriju. Ļoti patika ražotājiem neraksturīgais godīgums pret patērētāju – tās 16 stundas patiešām ir! Un nevis tikai uz papīra.

Transformerim ir WiFi ar b/g/n protokolu atbalstu, Bluetooth 2.1, GPS ar A-GPS atbalstu, microSD kartes ports ar vietu līdz 32GB, kā arī 16/32GB iekšējā atmiņa, kā arī HDMI un 3.5mm izejas. Tastatūras daļā vēl ir divi USB porti, kuri ļauj pievienot gan ārējo peli, gan ārējo datu krātuvi, proti, USB zibatmiņas, cietos diskus un tālruņus. Diezgan jancīgi izskatījās, kā es lādēju savu baterijas patēriņa rezultātā kritušo LG Optimus 3D ar divas dienas nelādēto EEE Pad – sanāk gluži kā aklais nes klibo. Ja tomēr vietas ir vēl par maz – lūgtum, parastā SD ports. Ha!

Vienīgā svarīgā detaļa, kas, diemžēl, nav minēta plašajā savienojumu ēdienkartē, ir 3G savienojums ar iespēju ievietot SIM karti, tādējādi ierobežojot brīvību piekļuvei Internetā jebkurā vietā. Bez 3G (tāds nav nopērkams arī citās EEE Pad TF101 versijās) tu topi piesiets WiFi tīklam. Konkurentiem no Samsung, Apple un HTC tāds, par laimi, ir.

Tāpat ierīcei ir apkārtējās gaismas sensors, kas aptumšo ekrānu tieši proporcionāli gaismas spilgtumam. Par pareizu ekrāna orientāciju vai spēles vadību rūpējas akselerometrs un žiroskops. Sadaļas vērtējums – 9. Tehniski šis aparāts ir ļoti labs! Jaudīgs procesors, lielisks IPS+LED ekrāns, plašas savienojumu iespējas un episka baterija. Žēl, ka nav 3G opcijas.

Android tagad spieto pie bitēm

Katrs, kurš kaut ko ir dzirdējis par vārdu tehnoloģijas, zina, ka Android tagad iedalās divos zaros – viens ir viedtālruņiem, kura aktuālākā versija ir 2.3.6 jeb Gingerbread, savukārt otrs ir planšetdatoriem. Saucas tas Honeycomb un kārtas numurs tam ir 3. Konkrēti Transformerim – 3.2. Šī ir mūsu otrā tikšanās ar medusšūnu, ja ieskaita piecu minūšu apgrābstīšanos gar Optimus Pad LG pasākumā aprīlī. Tādēļ šodien programmatūras sadaļa šajā apskatā būs neierasti izvērsta.

Tātad, kā jau parastā Android OS dzītā ierīcē, ir divi ekrāna režīmi – desktops jeb darbavirsma un aplikāciju izvēlne. Uz darbavirsmas var izveidot dažādus īsinājumceļus, izvietot sīkrīkus un citus papildinājumus ērtai un ātrai piekļuvei. Lietotājam ir pieejamas piecas darbavirsmas daļas, uz kura ir vieta 8×8 ikonu/īsceļu režģim. Pāreja starp virsmām notiek pavisam vienkārši – paslidinot ar pirkstu pa labi vai kreisi, vai arī to pašu izdarot ar diviem pirkstiem pa skārienpaliktni.

Planšetdatoram nav nevienas fiziskās vadības pogas, jo, kā jau teicu iepriekš, visu var veikt ar uz ekrāna esošajām vadīklām. Kā redzam, apakšā ir vesela josla ar trim sistēmas līmeņa vadīklām vienā pusē, un paziņojumu joslu otrā pusē. No paziņojumu joslas var tikt pie esošajiem paziņojumiem, iestatījumiem un citām svarīgām lietām. 

Ko dara apakšā esošās vadīklas? Pirmā poga ir Back, kuru Android lietotāji ļoti labi pazīst kā pogu, kura atgriež iepriekšējā ekrānā tad, ja lietotājs ir aizmaldījies pārāk tālu. Menu poga atgriež atpakaļ uz sākumvirsmu, savukārt trešā poga jeb Windows ļauj pārslēgties starp atvērtajiem logiem.

Ierīcei ir dažas iebūvētās aplikācijas – kalendārs, Gmail un pārlūks, kā arī daudzas citas. Pilnīgi visas cenšas pēc iespējas labāk izmantot plašo ekrāna vietu, attēlojot vairāk informācijas. Piemēram, interneta pārlūks dizaina ziņā pielīdzināts Google Chrome, ar visām Back, Forward un citām vadīklām, adreses joslu, cilnēm un izvēlnes pogām. Diemžēl teksta rediģēšana pārlūkā nav pati spīdošākā – tā ir pielāgota planšetdatoram, bet, kad to lieto ar tastatūras dokā esošo skārienpaneli, tas viss kļūs neērti. Proti, tu nevari iezīmēt tekstu ar peli, bet tikai aktivizēt divas lāpstiņas, aiz kura vilkt iezīmējamās teritorijas robežas. Nu nav tas ērti – nav īsta brauzēšanas pieredze, kādu es to gaidītu no klēpjdatora!

Jāatzīmē, ka darbojas visi ierastie īsinājumtaustiņi – Ctrl+T, Ctrl+Shift+T, Ctrl+Tab, Ctrl+A utt.

Tāpat arī Gmail un kalendāra aplikācijas ir piedzīvojušas uzlabojumus – tagad Gmail tiek dalīts vairākās kolonnās, no kurām katra rāda savu saturu. Piemēram, iedaļas, visas vēstules un konkrēta vēstule.