Šoreiz mēs apskatīsim vienu no labākajām un modernākajām Sony spoguļkamerām, SLT alpha α77. Tā izceļas ar Sony unikālo caurspīdīgā spoguļa sistēmu, kura dienasgaismu ieraudzīja 2010. gada modeļos α33 un α55, un tagad ir pārcelta līmeni augstāk, lai aizstātu jau novecojušo modeli α700.
Mazliet vēstures
Ja, līdzīgi man, esat Minolta fans, tad Jums jāskatās tieši uz Sony pusi, jo kopš 2006. gada tikai α sērijas kamerās tiek izmantota ar bagātīgo mantojumu apveltītā A-tipa Minolta vītne. Objektīvu piedāvājumam nav jābūt šķērslim, jo, neskaitot Minolta (Sony), A-vītnei paredzētus stiklus ražo arī Sigma, Tamron, Zeiss un citi grandi. Pilns saraksts ar pieejamajiem objektīviem un citiem aksesuāriem – Wikipedia.
Kad Sony iegādājās Konica Minolta, viņi savu debiju profesionālajā fotoindustrijā sāka ar vidējās klases spoguļkameru α100, kuru kritiķi slavēja par ērto un pārdomāto ergonomiju, bet pēla par sensora trokšņainību augsta ISO apstākļos. Tai 2007. gadā sekoja pusprofesionālā α700, kura bija priekšgājējs šīs dienas testa objektam α77, tad – vēl kaudze fotokameru (gan lētā gala α200, gan vidējās klases α500, gan pilnkadra α900/α850, kuru fani gandrīz līdz nāvei mīl arī šobaltdien). Diemžēl lielāko daļu no šiem aparātiem vairs neražo, jo tos visus pamazām aizstāj SLT tipa kameras jeb spoguļkameras ar caurspīdīgo spoguli. Piemēram, α300 vietā tagad ir α35, α550 -> α55, utt. Vai šīs izmaiņas ir pozitīvas? Vai SLT sistēmas priekšrocības spēj aizēnot neizbēgamos trūkumus? Centīsimies noskaidrot šajā apskatā.
Dizains
Ārēji kamera neatšķiras no citām Sony Alpha sērijas pārstāvēm, proti, melns magnija/plastmasas korpuss, visas spoguļkamerai nepieciešamās pogas, objektīvs, satvēriena izliekums un citas pavisam normālās lietas. No priekšpuses skatoties, redzam bajoneti, kurai blakus ir bloķēšanas poga. Labajā pusē bajonetei apakšpusē ir autofokusa režīma iestādīšanas ripulis, kreisajā pusē ir kadra parauga poga, bet turpat augšpusē ir milzīga asistējošā spuldze. Virs bajonetes ir Sony logo, kurš izvietots uz masīvas zibspuldzes. To var pacelt ar nelielu slēdzīti (tiesa gan, Auto režīmā tas notiek automātiski). Tur ir arī augstas kvalitātes stereomikrofons, kā arī parastās Minolta zibspuldzes kurpe. Tāpat priekšpusē uz roktura ir infrasarkanais uztvērējs, kas uztver no RMT-DSLR1 (pārdots atsevišķi) pults raidīto slēdža signālu.
Tagad runāsim par satvērienu. Lai gan α77 ir zaudējis no Konica Minolta mantoto stūrainību, tādējādi kļūstot miesās apaļāks, tas vēl aizvien ir ļoti ērts aparāts. Izsvarojums ir veikts perfekti, un, lai gan pats body ir ne pārāk smags un ne pārāk viegls (732 grami ar akumulatoru), tas rokām neliek nogurt. Tiesa gan, mums šķiet, ka kit’ā iekļautais 2.8/16-50 objektīvs ar 72mm diagonāli ir pārlieku smags un masīvs. Jebkurā gadījumā, atgriežamies pie satvēriena. Labā roka tiek atbalstīta uz spoguļkamerām raksturīgā izciļņa, kur agrāk dusēja filmiņa, un tas ir pārklāts ar gumijotu un nedaudz rievotu materiālu, kas ļauj kamerai neizslīdēt no rokas. Izvirzījumā ir divas rievas (3. un 4. pirkstam), un roka kameru tur spēcīgi un droši. 2. pirksts ērti tiek līdz slēdža pogai, kura gan, mūsuprāt, izveidota pārāk mīksta un vaļīga, tāpat ir arī rullējams slēdzis fotogrāfijas parametru iestādei. Aiz kameras slēdža ir gaismjūtības (ISO) poga, kā arī ekspozīcijas regulēšanas poga. Turot šīs pogas, ar rullīti iespējams regulēt šos parametrus. Blakus ir baltā balansa un attēlu uzņemšanas režīma iestādījumu pogas, kas lietotāju ieved īpašās izvēlnēs, no kurām pirmā ļauj izvēlēties baltā toņa balansa iestādījumus (Auto, dažādi preseti, kā arī iespēja pašam izvēlēties uz krāsu paletes), bet otra ļauj izvēlēties, vai uzņemt vienu attēlu, attēlu sēriju, bracketing vai slēdža taimeri ar iespējamajām izvēlēm 2 un 10 sekundes. Uz augšdaļas ir arī displejs ar visiem nepieciešamajiem parametriem, kā arī poga, kas ļauj ieslēgt dzeltenu displeja aizmugurapgaismojumu, kā arī slēdzis, kas pārslēdz attēla skatu meklētāju no EVF uz ekrānu un vice versa. Kreisajā pusē, savukārt, ir milzīgs režīmu pārslēgšanas ripulis, uz kura ir P/A/S/M, Auto, Auto+ režīmi, Scenes, panorāma, 3D panorāma, kā arī 12 kadru attēlu sērija un videorežīms.
Savukārt aizmugurē ir displejs, virs kura ir Menu poga, skatu meklētāja lodziņš, hromēta poga filmēšanas uzsākšanai, AEL (Auto-Exposure lock), AF/MF lock pogas, bet zemāk ir kursorsvira, funkcijpoga, displeja regulēšanas poga (ļauj izvēlēties starp vairākiem displeja režīmiem – tikai informācija, informācijas piktogrammas+LiveView skatu meklētājs, nekāda informācija, elektroniskais līmeņrādis vai neliels histogrammas lodziņš. Augšpusē ir vēl viens griežamais slēdzis.
Es vēlos parunāt par displejiem. Aparātam ir 921K LCD TruBlack ekrāns, kurš ir lielisks. Tam ir viena interesanta iespēja – to var ne tikai nolocīt līdz 180° un tad pagriezt jebkurā leņķī ap savu asi, kas vien iekļaujas 270°; to var arī vēl pacelt, tādējādi tas ir viens no viselastīgākajiem spoguļkameru displejiem. Diemžēl, tā kā SLT tehnoloģijas spoguļkamerām tiek izmantoti caurspīdīgi spoguļi, nevis īsti reflektori, kā tas bija agrāk, skatu meklētājs tagad ir elektrisks. Virtuāls, neīsts, digitāls – tie visi ir lamuvārdi cilvēkiem, kuri vēl aizvien ar šķībām acīm skatās uz DSLR, kompaktdiskiem un citām mūsdienu tehnoloģijām, spītīgi paliekot pie filmiņu SLR un vinila platēm. Tagad viņi, domājams, jūtas pavisam aizvainoti, kad reālu skatu meklētāju aizstāj digitāls līdzinieks. Sony gan cenšas to labāko, proti, tur ir augstas izšķirtspējas (XGA) OLED displejs, kura krāsu precizitāte ir tik tuva, cik šobrīd vien tehnoloģijas atļauj, proti, pavisam tuvu. Tā kā mūsu acis nebūt nav vienādas, blakus skatu meklētāja lodziņam ir arī pavisam neliels slēdzītis, kas ļauj noregulēt EVF attēla fokusu pēc lietotāja nepieciešamībām. Un, tā kā tas tagad ir arī displejs, ne tikai reflektors, uz tā iespējams izvietot arī dažādas informācijas vienības. Piemēram, līmeņrādis, histogramma utt., kā arī fotogrāfijas pamatu pamats – trešdaļu (zelta griezuma) likuma režģis pareizai attēla kompozīcijai. Beidzot varēju izsaukties, citējot JC Dentonu no Deus Ex - “My vision is augmented“. Tāpat skatu meklētājam ir tuvuma sensors, kas to ieslēdz, bet displeju – izslēdz, katru reizi, kad acs tiek pietuvināta lodziņam vismaz centimetra attālumā.
Sadaļas vērtējums – 10. Kameras ergonomija ir tikpat laba kā vecajām labajām Konica Minolta, tāpat uzbūves materiāli ir ļoti labi. Pogu izvietojums ir ļoti parocīgs un nevajadzētu rasties grūtībām aizsniegt kādu konkrētu stūri. Displejs un EVF ir ļoti labi. Vienīgais trūkums varētu būt fakts, ka kursorpogas/ritināmā ruļļa vietā izvēlēta kursorsvira, kuras praktiskums un ērtība ir apšaubāma.
Aparatūra
SLT tehnoloģija – plusi un mīnusi
Klasiska spoguļkamera sastāv no sensora, kurš izvietots zem slēdža, kurš, savukārt, tiek atklāts, paceļot spoguli. Tas kalpo kā reflektors, kurš novirza to attēlu, kurš iet caur objektīvu, uz skatu meklētāju. Savukārt SLT gadījumā šis spogulis ir caurspīdīgs, tādējādi ļaujot to nepacelt katru reizi, kad tiek uzņemts attēls. Pozitīvās īpašības? Pirmkārt, jāmin kadrēšanas ātrums, kas ļauj sasniegt 12 kadrus sekundē. Daļēji tas ir pateicoties Bionz lieliskajam attēlu procesoram, bet lielākā loma šoreiz ir slēdzim, jo parastā sistēma nav tik ātra, jo tā ir sarežģītāka. Tāpat nav dzirdams tas klikšķis, kas rodas, paceļoties un nolaižoties spogulim. Tas nozīmē klusāku attēla uzņemšanu, un līdz ar to mēs dzirdam tikai slēdža kluso nozibēšanu. Tā kā vairs nav nepieciešamas nekādas kustīgas daļas, tapis iespējams samazināt kameras izmērus. Tāpat palielināts arī slēdža resurss (aptuveni 150 000 kadri), jo ir mazāk detaļu, kurām būtu iespējams laika zoba izraisīts nolietojums. Tāpat vēlams ieskaitīt visas pozitīvās īpašības, kuras piemīt elektriskajam skatu meklētājam, proti, informācija tieši acs priekšā. Bet pati galvenā pozitīvā īpašība ir turpinošais autofokuss video uzņemšanas laikā.
Pie mīnusiem gan jāskaita tikpat daudz lietu. Piemēram, attēli kļūst tumšāki, jo tiem ir vēl viena kārta, kas tos šķir no objektīva līdz sensoram. Tāpat, mainot objektīvus, jābūt īpaši uzmanīgam, jo uz spoguļa var palikt putekļi, un tur nu ultraskaņas sensora tīrītājs vairs netiek, tas jādara ar sausu lupatiņu. Parastam spogulim putekļi nav nekas īpašs, bet, tā kā caur šo spoguli tiek uzņemti arī attēli, visam jābūt perfekti tīram. Un, Dieva, Zeva, Jahves un citu dievu vārdā, nekad nepieskarieties spogulim ar pirkstiem! Tā kā tas nav īsts spogulis, bet gan tikai atstarojoša virsma, uz tās paliek ļoti trekni un grūti notīrāmi pirkstu nospiedumi. Un daudzi fotogrāfi varētu iebilst, ka fotografēšana ar SLT būs sintētiskāka un nedabiskāka, nekā ar SLR. Piemēram, viņiem patīk tas klikšķis, kas rodas, nospiežot slēdzi un dzirdot spoguļa pacelšanos un nolaišanos. Tāpat arī EVF nekad nebūs tik dabisks kā optiskais skatu meklētājs.
Kameras sensors
Kā jau visām alpha kamerām, arī α77 ir Exmor sensors. Šim ir pamatīgs – 24.3 megapikseļi. Tas ir milzīgs attēls, un maz ticams, vai lietotājs, kura darbadiena neiekļauj milzīgu plakātu drukāšanu, maz izmantos tādu izšķirtspēju. Tāpat attēla izmērs ir 13 megabaiti JPEG formātā, un tas kļūst vēl lielāks RAW formātā – mans dators ar Pentium Dualcore procesoru Photoshop lietotnē nepavilka tik lielu palagu. Par laimi, iespējams uzņemt arī mazākās izšķirtspējās – 6MP un 12MP. Sensora formāts ir jau pazīstamais APS HD, kas, lai gan ir mazāks par 35mm pilnformātu, ir klases standarts.
Izšķirtspēja ir viens, bet pats svarīgākais ir tas – vai Sony α sērijai raksturīgais niķis, proti, augstais troksņa līmenis pie augstiem ISO iestādījumiem, ir izslimots? Diemžēl, nē. Lai gan ISO amplitūda šai kamerai ir no ISO50-16000 (26500 pie noteiktām cirkumstancēm), vēl aizvien pie vāja apgaismojuma un augsta ISO iestādījuma troksnis liek par sevi manīt. It kā iebūvētā prettrokšņu sistēma kaut ko cenšas, bet nekas tomēr nesanāk, jo sarkanie toņi ļoti trokšņainās vidēs izskatās pārmēru izsmērēti un cenzēti. Attēla krāsu dzīvīgums, precizitāte un košums gan ir ļoti labi. Kopumā sensors ir lielisks, tikai tam ir pārāk liels troksnis pie augstiem ISO.
Paldies Sintijai un Karīnai par atļauju uzņemt portretu!
Kameras darbība ekstrēmos apstākļos - ļoti zems apgaismojums iekštelpās un 16000ISO
Autofokusēšana notiek daudz ātrāk, nekā tas bija α700. Pateicoties 19 punktu AF sistēmai, situācija šajā departamentā ir uzlabojusies pamatīgi. Īpašas sūdzības nerodas arī par ekspozīcijas mērītāja darbību.
16-50 optika
Šim aparātam komplektā ir iekļauts 16-50mm F2.8 SSM objektīvs. Diezgan vienkāršs un universāls, būsim godīgi, un tas tur iekļauts tikai tam, lai kalpotu kā iesākums ceļojumam fotogrāfijas plašajā pasaulē. Diemžēl bajonete ir no plastmasas. Kontroles gredzeni izvietoti diezgan ērti. Diemžēl objektīvs ir pārāk tumšs. Diafragmas amplitūda ir nedaudz par mazu – f/3.5-5.6 Ņemiet vērā to, ka Minolta A tipa bajonetei ir pietiekami plašs objektīvu klāsts, un caurmērā to cena ir zemāka nekā Canon un Nikon konkurenti, lietotājam nevajadzētu rasties problēmām sagādāt sev citus, labākus objektīvus. Mans favorīts ir vairāk nekā 10 gadus lietotais Minolta (tagad Sony) 75-300, tāpat ļoti labs ir arī Sigma 25-70mm.
Cena un komplektācija
Aparāta cena ir aptuveni 850-900 lati. Nav gan skaidrs, cik tieši, jo daudzi tirgoņi par šādu cenu dod tikai korpusu, bet citi – pilnu Kit. Komplektā iekļauts jau minētais objektīvs, akumulators, vāciņi, MemoryStick ar 2GB, kā arī saules blende.Vai aparāts atbilst savai cenai? Mēs domājam, ka jā, jo vairāk nekā 24 megapikseļi – tā jau ir Hasselblad teritorija. Tāpat augstas izšķirtspējas HD video ar nepārtraukto autofokusu spēj aizstāt daudz dārgākās videokameras. Tas, kādu zīmolu izvēlēties – Sony, Nikon, Canon, Pentax vai Olympus – tā ir lietotāja paša izvēle, jo patiesībā tas ir vairāk gaumes un mazāk tehnikas jautājums. Bet, ja Jūsu acis tēmē uz Sony aparātu, SLT-α77 ir viens no vislabākajiem viņu aparātiem. Kuru varētu pārspēt tikai fanu ilgi gaidītais α99 ar pilnizmēra kadru.
+ Augsta izšķirtspēja
+ Lieliska video kvalitāte – FullHD ar nepārtraukto autofokusu
+ A-tipa vītne ar savu mantojumu no Minolta
+ SLT priekšrocības – ātrāka kadrēšana, nepārtraukts AF, kompaktāks korpuss un mazāki trokšņi
+ Lielisks elektriskais skatu meklētājs ar paplašinātu funkcionalitāti (līmeņrādis, informācija utt.)
+ Gadu gaitā izstrādāts, lieliski sabalansēts un ērts kontroļu izvietojums
+ Lielisks sensors – labas krāsas, detalizācija
+ Episks ekrāns, lielisks nolocīšanas mehānisms
+ Plaša funkcionalitāte – AutoHDR, akselerometra panorāma utt.
+ Ļoti laba korpusā iebūvētā stabilizācijas sistēma
- Riebīga JPG renderēšana – izmantojiet RAW jēldatus!
- Trokšņi augstā ISO režīmā
- Pie interfeisa jāpierod, tas varētu būt ātrāks
- Pārmēru augsta izšķirtspēja varētu noslogot vecākus datorus – to gan var labot, pazeminot uzņemšanas izšķirtspēju
CTRL.lv vērtējums –
Attēli uzņemti Intelligent auto režīmā, ar 16-50mm F2.8 SSM objektīvu un JPG režīmā.
